Ja koučings ir par jautājumu uzdošanu, tad kāpēc mēs paši vienkārši nevaram paņemt jautājumus un atrast atbildes? Kādu pievienoto vērtību dod koučs? Par ko maksā klients?
Mana pieredze ar koučingu
Arī man pašai pirmo reizi saskaroties ar koučingu bija līdzīgas domas - ja tie ir jautājumi, kāpēc es vienkārši nevaru paņemt jautājumu sarakstu un uzdot tos pati sev vai kādam citam, lai iegūtu skaidrību vai risinājumu jomā, kas man ir aktuāla. Un atbilde ir - tā noteikti var darīt! Bet, cik efektīva būs iegūtā atbilde, grūti pateikt.
Es pati esmu bijusi koučinga klienta lomā neskaitāmas reizes un, manuprāt, tas trāpīgais jautājums ir tas, uz kuru sākotnējā atbilde ir: "Tas ir labs jautājums..." un tad seko pārdomu pauze. Tā ir tā sajūta, kad atbilde uzreiz nav zināma, kad jādod brīdis atbildei atnākt, atbildi sajust. Cik bieži jūs sev uzdodat šādus jautājumus? Pirms es saskāros ar koučingu, es īsti neatceros šāda veida pieredzi...
Kāpēc tas ir tik vērtīgi?
Kāpēc mums to vajag?
Lai arī cik jocīgi tas neskanētu, bet mēs zinām to, ko zinām un nezinām to, ko nezinām. Kad mēs uzdodam jautājumus sev - mēs spējam pajautāt un atbildēt to, ko jau zinām. Un tas izaugsmi un apzināšanos neveicina.
Paškoučinga instruments "Mentoru galds"
Tomēr ir viens paškoučinga instruments, kas man strādā pietiekami efektīvi. Tas ir Mentoru galds. Es iedomājos jautājumu, kurā vēlos iegūt skaidrību vai risinājumu, spilgti iztēlojos kādu brīnišķīgu vietu šī jautājuma risināšani, sajūtu sevi tur, ieeju nedaudz meditatīvā stāvoklī, un tad es aicinu pirmo mentoru, kas ir eksperts šajā jautājumā.
Es iztēlojos, kas tas varētu būt - konkrēts cilvēks, dzīvnieks, pasaku tēls vai jebkas cits - un uzdodu šo jautājumu un šajā meditatīvajā stāvoklī saņemu atbildes, kas nāk caur šo tēlu. Un tā atkārtoju vēl divas, trīs reizes ar citiem mentoriem. Šādā veidā ir iespēja savienoties ar zemapziņu un apzināties risinājumus, kas skaidrā nomoda stāvoklī visticamāk neienāks prātā. Un tas var dot iespēju, jaunas idejas kā atrisināt sev svarīgos jautājumus.
Kāda loma ir koučam?
Ja es atkal iejūtos klienta lomā, tad koučinga sesija vispirms jau ir konkrēti ieplānots laiks, kad es risināšu sev aktuālo jautājumu. Nevis es kaut kad par to padomāšu, bet es šo jautājumu risināšu trešdien pulksten 14:00. Kurā gadījumā, jūsuprāt, ir lielāka iespējamība jautājumu atrisināt? :)
Otrkārt, kad es strādāju ar kouču, es ieeju tādā kā plūsmā, vārdi plūst, es stāstu, plānoju, fantazēju, iedomājos - kā varētu būt. Kamēr es esmu vārdu plūsmā, koučs uzmanīgi klausās. Taču, klausās savādāk kā vairums cilvēku. Koučs klausās bez sava vērtējuma un viedokļa par tēmu. Koučs klausās, lai sadzirdētu, kas tieši klientam ir svarīgi, kas klientam dod iedvesmu un kas atņem enerģiju tajā, ko viņš stāsta. Koučs stāstījumā ierauga klienta vērtības, autentiskās vēlmes, to, kas klientam patiešām ir svarīgi un atsijā patiesi būtisko no sabiedrības stereotipiem, tuvinieku ekspektācijām, iedomātām bailēm vai ierobežojumiem, tā, kas ir ārpus klienta kontroles zonas. Un tad koučs stāsta klientam, ko viņš sadzirdēja, uzdod precizējošus jautājumus, kas veicina klienta apzināšanos.
Treškārt, koučs palīdz ieraudzīt pretrunas, nesakritības. Koučs mēdz uzdot provocējošus jautājumus, kas liek paskatīties izaicinājumiem tieši acīs. Koučs var palīdzēt ieraudzīt paša uzliktās ierobežojošās pārliecības, apzināties savus mentālos blokus, kas kavē vēlamā realizāciju. Jo kā jau es rakstīju - mēs nevaram paši pamanīt to, ko neapzināmies - mēs nezinām, ko nezinām. Un cik lielas iespējas ir izmainīt to, kas traucē sasniegt vēlamo, bet ko mēs paši neredzam?
Koučings ir par apzināšanos
Manā skatījumā koučings ir par apzināšanos - pirmkārt, jau sevis apzināšanos - kas es esmu kā sistēma (identitāte, vērtības, pārliecības, prasmes) un ko es patiesībā gribu (vīzija, sapņi, mērķi). Otrkārt, koučings ir par esošās situācijas apzināšanos - kas ir tas, ko es piedzīvoju šobrīd, kā es par to jūtos, ko es gribu tā vietā, kādi resursi man ir, lai vēlamo sasniegtu, kādi resursi ir nepieciešami, ko es par to domāju un kā es par to jūtos. Treškārt, koučings ir par darbību plānošanu - kā sasniegt vēlamos rezultātus - ko darīt vairāk, ko nedarīt, ko darīt savādāk, kam pievērst uzmanību, kad darīt.
Un vēl koučings ir par progresu. Jo, ja mēs ieplānojam laiku, strādājam ar sevi un veicam plānotās darbības - kādas ir iespējas, ka notiks virzība uz priekšu, izaugsme, attīstība? Manuprāt, diezgan augstas...bet... man ļoti patīk viena fantastiska kouča teiktais:
Es nevaru Jums garantēt, ka Jūsu dzīve mainīsies, bet es varu garantēt dzīvi mainošas sarunas!
Kouča kontroles zonā nav tas, vai klients izdarīs to, ko ir apņēmies, taču profesionālam koučam piemīt vajadzīgās kompetences, lai liktu klientam aizdomāties par būtisko, iegūt atklāsmes, iedvesmu un motivāciju dzīvot dzīvi savādāk. Labāk. Un kļūt par sevis labāku versiju. Un kā Ričs Litvins saka - tas ir arī tas, par ko klienti maksā koučiem.
Comments