Beidzot arī es varu ļoti pārliecināti teikt – jā, koučings Latvijā uzņem apgriezienus. Par to liecina vairāki lieli uzņēmumi, kas sāk piedāvāt koučinga sesijas saviem darbiniem vai kopumā sāk ieviest koučinga kultūru. Man tas sagādā lielu prieku, jo tur, kur ir koučings – tur notiek izaugsme. Un tur, kur ir izaugsme, tur ir tādi rezultāti, kādi līdz šim, iespējams, tikai sapņos rādījušies!
Ko nozīmē ieviest koučingu uzņēmumā?
Tas nozīmē būt gatavam pārmaiņām, turklāt dažādos līmeņos. Līdz ar to ļoti svarīgi ir skaidri zināt, kādēļ tas viss tiek darīts. Kāda ir vīzija, uz kuru uzņēmums tiecas, kāds ir vēlamais rezultāts. Bez šīs skaidrības un fokusa pārmaiņu enerģija var aiziet jebkurā virzienā.
Tas nozīmē atbalstīt jaunu ideju realizēšanu. Koučinga uzdevums ir veicināt apzināšanos par to, kādi ir šī brīža rezultāti, kā tie tiek sasniegti, kas tos ietekmē un arī paplašināt perspektīvu, atbrīvot prātu no ierastajiem rāmjiem un dot iespēju radīt jaunus risinājumus. Un tad kad parādās jaunas idejas motivētos cilvēkos, tad ir labi, ja ir iespēja, telpa un laiks tās realizēt, izmēģināt un novērtēt rezultātus. Un te vērtīga būtu pieeja, ka 50% ideju var būt 50% neizdošanās iespējamība. Jo kas notiek, ja cilvēki ilgstoši nespēj realizēt savas idejas? Divi varianti: vai nu noraksta sevi un zaudē pašvērtību vai arī atrod citu vidi, kur šīs idejas ir iespēja realizēt.
Tas nozīmē apzinātākus darbiniekus. Darbiniekus, kuri sāk apzināties savu potenciālu, talantus, spējas, to kas patīk un padodas, pārvar bailes, kļūst pāliecinātāki par savām spējām, vērtībām un personīgo vīziju. Un apzinās arī to, kas nepatīk, nepadodas un neder. Šādi darbinieki daudz pārliecinātāk iestājas par sevi, savām vajadzībām un vēlmēm. Ja uzņēmumā nav mindset “mēs šeit esam sanākuši kopā talantīgi cilvēki, lai kopīgi realizētu kādu fantastisku mērķi un katram šajā ceļā ir svarīga loma”, tad visticamāk par sevi pārliecināti darbinieki sagādās problēmas, jo viņus nav viegli kontrolēt un manipulēt ar viņiem. Viņi strādā vīzijas vārdā, lai realizētu savu potenciālu un iegūtu par to novērtējumu.
Tas nozīmē caurspīdīgumu un gatavību atklātām sarunām. Lai virzītos uz priekšu, nereti nākas tikt galā un izrunāt kaut kādus pārpratumus, aizvainojumus, sarežģījumus, kas bremzē turpmāku veiksmīgu izaugsmi un attīstību. Koučinga procesā cilvēki kļūst atvērtāki un sāk ieskatīties sevī – kas mani iedvesmo un satrauc, kas man ir nepieciešams, kas man traucē, kā to risināt. Un, ja tas nav paša kontroles zonā veikt kaut kādas izmaiņas un tur ir iesaistīti arī citi cilvēki, tad šis cilvēks kaut kādā brīdī aicinās pārējos uz sarunu: “Es sapratu šo, kā mums rīkoties tālāk?!” Tas nozīmē sadarbību, nevis savstarpēju konkurenci.
Kādiem uzņēmumiem koučings neder?
Koučings neder autoratīvos uzņēmumos, kur kā boss pateica, tā arī ir, bez turpmākiem jautājumiem. Tāpat koučings nederēs uzņēmumos, kuros vadība manipulē ar darbiniekiem, jo īpaši izmantojot viņu bailes vai pazeminātu pašvērtējumu, un nedraudzējas ar ētiku. Tāpat, koučings nederēs arī tad, ja uzņēmumam šobrīd nav kapacitātes vai iespēju augt un ieviest dažādas pārmaiņas. Koučingu nerekomendētu arī tādos uzņēmumos, kuros augstākā vadība nav gatava pirmā uzsākt sadarbību ar kouču, bet uzkata, ka koučings kaut kādā veidā palīdzēs tikt galā ar darbiniekiem, kuri nepiepilda ekspektācijas.
Lai koučings būtu patiesi efektīvs, tam ir jābūt stratēģiskam vadības lēmumam ar lielu skaidrību – kādēļ mēs to darām. Un koučinga procesā ir jāiesaistās arī augstākā līmeņa vadītājiem, rezultatīvākajiem darbiniekiem un arī jaunajiem censoņiem. Jo kā jau teicu, koučings ir par sadarbību, nevis savstarpējo konkurenci.
Kommentare